D

A    B    C    D    E    F    G    H    I    K    N    L    M    O    P    R    S    T    V    Z   

Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi

Organisma uzbūve un orgānu sistēmas Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi
Plakantārpi Veltņtārpi Posmtārpi
 
Raksturīgāskās tipa pazīmes Ķermenis dorsoventrāli (muguras-vēdera virzienā) saplacināts Gluds, neposmots cauruļveida ķermenis Labi saskatāms posmojums
Skelets Nav Hidrostatiskais Hidrostatiskais
Gremošanas sistēma Primitīva – nav galazarnas un ānusa Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri
Elpošanas sistēma Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu; daudzsartārpiem ir primitīvas žaunas
Asinsrites sistēma Nav Nav Slēgta
Izvadorgānu sistēma Protonefrīdiji Ādas dziedzeri Nefrīdiji
Nervu sistēma Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte
Vairošanās

Bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās;

lielākoties hermofrodīti

Dzimumvairošanās;

šķirtdzimumu dzīvnieki

Dzimumvairošanās;

gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti

  Gliemji Posmkāji Hordaiņi
 
Raksturīgāskās tipa pazīmes Trīsdaļīgs ķermenis – galva, viduklis, kāja; daļai ķermeni sedz kaļķa čaula Posmots ķermenis; posmotas ekstremitātes; hitīna kutikula Raksturīga ķermeni balstoša muguras stiegra, jeb horda, kuru mugurkaulniekiem attīstības gaitā aizstāj mugurkauls.
Skelets Ārējais skelets – kaļķa čaula; atsevišķām sugām čaulas nav (hidrostatiskais) Ārejais skelets – hitīna kutikula Horda vai mugurkauls
Gremošanas sistēma Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri
Elpošanas sistēma Žaunas vai plaušas Žaunas, trahejas vai vēdekļplaušas Žaunas vai plaušas
Asinsrites sistēma Vaļēja Vaļēja Slēgta
Izvadorgānu sistēma Primitīvas nieres Zaļie dziedzeri vai Malpīgija vadi Nieres
Nervu sistēma Ganglijveida – galvas gangliji un nervu stiegras Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte Cauruļveida nervu sistēma
Vairošanās

Dzimumvairošanās;

gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti

Dzimumvairošanās;

šķirtdzimumu dzīvnieki

Dzimumvairošanās;

šķirtdzimumu dzīvnieki

Dzīvība ir viena no augstākajām matērijas kustības un organizācijas formām, kam piemīt vielu un enerģijas maiņa, kairināmība, spēja augt, vairoties un pielāgoties videi.

Destruktori. Tie ir organismi, kuri sadala mirušus organismus (piemēram, sliekas u.c.).

Dabas aizsardzība ir vides stāvokļa kontroles un nevēlamu izmaiņu pretpasākumu kopums.

Dabas rezervāti ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu , kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.

Dabas liegumi, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas, vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.

Dabas parki sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: -aizsargājamie koki; dendroloģiskie stādījumi; alejas; ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi.

Dzīvības radīšanas teorija. Dažādu reliģiju svētie raksti apgalvo, ka Dievs ir radījis pasauli un dzīvību. Armagas arhibīskaps Ušers   saskaitīja Bībelē minēto Kristus priekšteču vecumu un konstatēja, ka cilvēks ir radīts 9 no rīta 4004. gada 23. oktobrī pirms Kristus dzimšanas.

Dzīvības bioķīmiskās izcelšanās teorija. Tas pamatā ir tēze, ka pie zināmiem apstākļiem, kādi eksistēja uz Zemes 3,7-4,5 miljardus gadu atpakaļ, organisko vielu molekulas varēja rasties no neorganiskām vielām. Vēlāk tās apvienojās daļiņas . Tad ap šīm daļiņām izveidojās membrānas, kuras iekšpusē bija citādāki apstākļi nekā ārpusē un pamazām tās sāka pavairoties pašas, pateicoties tādu organisku vielu izveidei kā nukleīnskābes. Enerģiju šis veidojums varēja iegūt noārdot iepriekš radušās organiskās vielas (heterotrofa barošanās anaerobos apstākļos, jo skābekļa Zemes atmosfērā nebija).

Deģenerācija - organismu uzbūves un funkcionāla vienkāršošanās. Visbiežāk tas saistīts ar pāreju uz parazītisku dzīves veidu. Parazītiskajiem tārpiem ir izzudušas daudzas orgānu sistēmas un vienlaicīgi attīstījusies vairošanās sistēma un pielāgojumi, kas nodrošina eksistenci atbilstošā dzīves vidē. organismu uzbūves un funkciju vienkāršošanās, piemēram, gremošanas sistēmas zudums lentenim.