3.3. Populācija

Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kas ilgstoši apdzīvo kādu noteiktu ekosistēmu.

Populāciju raksturo tās lielums, struktūra un vides ekoloģiskā kapacitāte.

Populācijas lielums ir īpatņu skaits visā tās apdzīvotajā teritorijā. Populācijas lieluma izmaiņas ietekmē dzimstība, mirstība un migrācija.

Populāciju raksturo vecumstruktūra, dzimumstruktūra, teritoriālā struktūra u. c.

Vides ekoloģiskā kapacitāte ir maksimālais sugas īpatņu skaits, kas var izdzīvot konkrētajā vidē.

Populāciju augšana

1. Neierobežota augšana

Neirobežota augšana notiek apstākļos, kad ir viss nepieciešamais organisma dzīvei. Pieņemsim, ka šādos apstākļos parādās jauna baktēriju suga. Šūna pārdalās ik pēc 40 minūtēm. Tas nozīmē, ka pēc 8 stundām šajā vietā jau būs 2048 baktērijas un pēc vienas diennakts jau 1099511627776 baktērijas (2. att. A). Dabā augšana var turpināties tikai zināmu laiku un noteiktos apstākļos.

2. Ierobežota augšana

Pastāv apstākļi, kuros ir ierobežots dzīvībai nepieciešamo resursu daudzums un apkārtējā vidē izdalās atkritumprodukti. Jaunas populācijas skaits sākumā strauji pieaug (eksponenciālā augšana). Kad populācijas skaits un pieejamo resursu daudzums ir izlīdzinājies, tad iestājas līdzsvara periods. Ja vidē neparādās jauni resursi un saglabājas atkritumprodukti, tad populācija strauji samazinās. Ja vidē ir pieejami nepieciešamie resursi, tad populācijas lielums nemainās (2. att. B).

2. att. Populācijas augšana

Populācijas lielums konkurences apstākļos

Populācijas, kuras izmanto līdzīgus resursus vai izdala līdzīgus atkritumproduktus, konkurē. Kāda no tām spēj savairoties labāk nekā otra. Grafikā atttēlotas divas tupelīšu sugu populāciju izmaiņas, audzējot atsevišķi tās (3. att.) un kopā (4. att.). Attēlā redzams ka P. aurelia savairojas straujāk, bet P. caudatum vairojas lēnāk un konkurences gadījumā pamazām izmirst.

3. att. Divu atsevišķi audzētu tupelīšu sugu (P. aurelia un P. caudatum) populācijas lieluma dinamika

Plēsoņu un upuru populācijas lieluma izmaiņas

Plēsoņu un upuru populāciju lielums mainās cikliski (5. att.). Katra cikla sākumā palielinās upuru populācijas lielums. Tāpēc lielāks skaits plēsoņu izdzīvo un to populācija strauji pieaug. Ja ir liela plēsoņu populācija, tad strauji samazinās upuru populācijas lielums. Ja ir maza upuru populācija, tad izdzīvo mazāks skaits plēsoņu un to populācija samazinās.

Populāciju vecumstruktūra un dzimumstruktūra

Populācijās, kuras apdraud resursu trūkums, konkurence vai plēsoņu klātbūtne, ir liels skaits vidēja vecuma īpatņu. Savukārt dzīves apstākļu uzlabošanās noved pie lielāka vecuma īpatņu skaita palielināšanās. Populācijas izdzīvošanai un pieaugšanai nepieciešams, lai būtu liels abu dzimumu īpatņu skaits reproduktīvajā vecumā. Šī pati likumsakarība ir redzama arī cilvēku populācijā (6. att.).