2.6. Mikroorganismi

Mikroorganismi Mikroskopiski organismi, kas sastāv no vienas, dažkārt arī no vairākām šūnām, kuras var saskatīt tikai mikroskopā. uz Zemes radušies agrāk par citām dzīvām būtnēm. Tie ir: baktērijas, vienšūņi, sēnes (raugi, miltrasa, pelējums), vienšūnas aļģes. Baktērijas dabā ir ļoti izplatītas arī pašreiz.


14.att. Baktērijas
http://www.iabc.cz/images/tistene_ABC/0706/05-bakterie_Profi.jpg

Baktēriju šūnu uzbūve Baktēriju šūnām, tāpat kā augu šūnām, ir šūnapvalks. No tā atiet vicas, ar kurām pārvietoties. Baktērijām nav norobežota kodola, DNS brīvi peld citoplazmā. atšķiras no citu organismu šūnu uzbūves, jo tās ir primitīvākas. Baktērijas, tāpat kā citas šūnas, vairojas, daloties uz pusēm. Labvēlīgos apstākļos dalīšanās notiek ļoti ātri, pat ik pēc 20 minūtēm.Ja nebūtu ierobežojumu, tad visa zemeslode pārklātos ar baktēriju masu. Nevēdinātās klases telpās var būt pat 10 000 baktēriju vienā kubikcentimetrā gaisa.

Tās ir visur un var dzīvot gan lielā aukstumā (-28 °C temperatūrā ledus ieslēgumos), gan karstajos avotos (90 °C temperatūrā).
Baktēriju šūnām, tāpat kā augu šūnām, ir šūnapvalks. No tā atiet vicas, ar kurām pārvietoties. Baktērijām nav norobežota kodola, DNS brīvi peld citoplazmā.
Baktērijas, tāpat kā visas dzīvas būtnes, barojas. Barošanās veidi ir dažādi:
  1. barojas kā augiCiānbaktērijām (zilaļģēm) šūnās ir hlorofils, kas piedalās fotosintēzē. Tās pašas ražo organiskās vielas no neorganiskajām vielām.
  2. barojas kā dzīvnieki   Uzņem un pārstrādā gatavas organiskās vielas

Pūšanas baktērijas noārda organiskās vielas līdz neorganiskām vielām.
Rūgšanas baktērijas noārda lielmolekulārās vielas līdz mazmolekulārām vielām, piemēram pienskābei, etiķskābei, spirtam.
Parazītiskās baktērijas izmanto cita organisma saražotās barības vielas, izdala spēcīgas indes, izraisot saslimšanu (tuberkolozes nūjiņa, gonokoks u.c.)
Daļai baktēriju ļoti vajadzīgs skābeklis elpošanai, piemēram, tādas ir pienskābes baktērijas. Savukārt citas baktērijas, piemēram, pūšanas baktērijas, skābekli patērē, taču var iztikt arī bez tā. Ir arī tādas baktērijas, kas eksistē tikai bezskābekļa vidē, piemēram, sviestskābes baktērijas.