P

Visi termini A     B    C    D    E    G    H    I    J    L    M    N    O    P    R    T    V   

Pārvietojums – ķermeņa stāvokļa maiņa telpā. To, par cik izmainījies ķermeņa stāvoklis, nosaka, izmērot attālumu no noteikta atskaites punkta līdz ķermenim kustības sākuma un beigu stāvoklī.

Paātrinājums – ķermeņa kustības ātruma izmaiņa noteiktā laika intervālā.

Pussabrukšanas periods ir laika intervāls, kādā sabrūk puse sākotnējā atomu kodolu skaita.

Plazmolīze- šūnas citoplazmas atdalīšanās no membrānas ūdens zaudēšanas rezultātā, kas notiek, ja šūnu ievieto šķīdumā ar augstāku sāļu koncentrāciju . Notiek osmoze .

Protons – (no grieķu val. – prōtos - pirmais) elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs lādiņš.

Polimēri – ļoti lielas virkņveida molekulas,   kas izveidojušās no tūkstošiem mazāku molekulu jeb monomēriem. Izšķir dabiskos (piemēram, olbaltumvielas, koksne, vilna, zīds) un sintētiskos (piemēram, polietilēns, polistirols, polivinilhlorīds) polimērus.

Plastiskums –   materiāla spēja deformēties ārēja spēka iedarbībā un šo deformāciju saglabāt .

Polimerizācijas reakcija   – polimēru sintēzes reakcija, kurā monomēru molekulas piesaistās aktīvam centram un notiek polimēra virknes augšana.

Pjezoelektriskais efekts – elektrisko lādiņu rašanās uz kristāla vai keramikas virsmas, to mehāniski deformējot – saspiežot vai izstiepjot.