3.3.2. Olbaltumvielas
Olbaltumvielas jeb proteīni ir ļoti lielas molekulas, kas veic svarīgas uzbūves un vielmaiņas funkcijas organismā. Olbaltumvielas veidojas, savienojoties
aminoskābēm.
Uzbūves olbaltumvielas ir, piemēram, matus un nagus veidojošais keratīns un kolagēns, kas ir daudzu orgānu balsts. Muskuļus galvenokārt veido kustību olbaltumvielas – miozīns un aktīns, kas nodrošina to saraušanos.
Enzīmi ir olbaltumvielas, kas paātrina ķīmisko reakciju norisi šūnās.
Šūnā sastopamas 20 dažādu veidu aminoskābes. Olbaltumvielu molekulu forma ir atkarīga no aminoskābju secības, kas ietekmē to bioloģisko aktivitāti. Olbaltumvielas var denaturēties jeb zaudēt savu normālo struktūru un aktivitāti. Atsevišķos gadījumos olbaltumvielu denaturācija var būt atgriezeniska (notiek renaturācija).
4. att. Olbaltumvielu molekulas denaturācija un renaturācija
Visas aminoskābes satur divas svarīgas funkcionālas grupas: karboksilgrupu (-COOH) un aminogrupu (-NH2). Aminoskābēm saistoties, veidojas peptīdsaite.
5. att. Peptīdsaite
http://homepages.ius.edu/GKIRCHNE/peptide.jpg
Olbaltumvielu funkcijas organisma šūnās nosaka to molekulu telpiskā struktūra. Olbaltumvielu struktūras pētījumi pierāda, ka pastāv četri struktūras līmeņi – pirmējā, otrējā, trešējā un ceturtējā struktūra.
Olbaltumvielu uzbūve
4. tabula
|
Struktūra |
Apraksts |
|
Lineārā aminoskābju secība.
|
|
Peptīda virknes savērpšana spirālē vai lentveida struktūrā.
|
Polipeptīdu savērpšanās telpiskā, globulārā formā.
|
Vairāki polipeptīdi.
|