Atbildi uz jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi! Katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde!
Sākt pildīt testu
1. Ko pēta ģenētika?
Šūnas organoīdus.
Ģēniju domāšanas veidu.
Pazīmju pārmantošanu no vecākiem.
Olbaltumvielu biosintēzi.
Pamatojums:
2. Kā sauc ģenētikas pamatlikumu atklājēju?
Tomas Morgans.
Teodors Švāns.
Dmitrijs Mendeļejevs.
Gregors Mendelis.
3. Kāda veida krustošana parādīta shēmā?
Dihibrīdiskā krustošana.
Monohibrīdiskā krustošana.
Polihibrīdiskā krustošana.
Ar dzimumu saistīta iedzimšana.
Pamatojums: Āboli atšķiras pēc vienas pazīmes – augļu krāsas, tāpēc tā ir monohibrīdiskā krustošana.
4. Kāds būs F1 paaudzes hibrīdu genotips?
AA
aa
Aa
AB
Pamatojums: No mātesauga manto alēli A, bet no tēvauga – a, tāpēc genotips ir Aa.
5. Kāds būs F1 paaudzes hibrīdu fenotips?
Apaļi āboli.
Gareni āboli.
Nenoteiktas formas.
Formu nav iespējams noteikt.
Pamatojums: Aa nosaka apaļus augļus, jo apaļas formas gēna alēle ir dominējošā. Krāsa šajā gadījumā visiem augļiem var būt tikai dzeltena.
6. Kurš likums ir spēkā šajā krustošanas piemērā?
Pirmās hibrīdu paaudzes vienveidības likums.
Otrās hibrīdu paaudzes pazīmju skaldīšanās likums.
Pazīmju neatkarīgās iedzimšanas likums.
Hārdija – Veinberga likums.
7. Kāda veida krustošana parādīta shēmā?
Pamatojums: Āboli atšķiras ar divām pazīmēm – krāsu un formu, tāpēc tā ir dihibrīdiskā krustošana.
8. Cik fenotipiski atšķirīgus ābolu veidus iegūs, krustojot pirmās paaudzes hibrīdus?
Vienu.
Divus.
Trīs.
Četrus.
Pamatojums: Uzzīmējot Penneta režģi un tajā ierakstot visas gametas, iegūst četrus dažādus fenotipus attiecībā 9:3:3:1.
9. Kādus ābolus iegūs, sakrustojot ābeles ar šādiem genotipiem: Aabb x AaBB?
Tikai dzeltenus, apaļus.
Tikai dzeltenus garenus.
Dzeltenus apaļus un dzeltenus garenus.
Pamatojums: Tā kā otrajam ābolam ir abas dominantās dzeltenās krāsas alēles B, hibrīdiem var būt tikai dzelteni augļi. Savukārt abi vecāki ir heterozigoti pēc formu nosakošās alēles, tāpēc hibrīdiem var būt gan apaļa (Aa), gan garena (aa) forma.
10. Ko apzīmē ar A?
Recesīvā krāsas gēna alēle.
Dominantā formas gēna alēle.
Vecākauga hromosoma.
Vecākauga gēnu pāris.
11. Kas ir analizējošā krustošana?
Hibrīdu krustošana savā starpā.
Pētāma indivīda krustošana ar recesīvu homozigotu īpatni.
Krustošana, pētot šūnas mikroskopā.
Krustošana ar vecākiem.
Pamatojums: Analizējošā krustošana ir krustošana ar recesīvu homozigotu īpatni, lai pārliecinātos, vai pētāmais indivīds ir homozigots vai heterozigots.
12. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela. Kāda ir varbūtība, ka šajā ģimenē piedzims ar hemofīliju slims dēls?
50%
100%
10%
0%
Pamatojums: Dēls X hromosomu manto tikai no mātes, tādēl saslimšanas iespēja ir 0%.
13. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela. Kāda ir varbūtība, ka šo vecāku mazdēlam būs hemofīlija?
10 %
50 %
12,5 %
0 %
Pamatojums: Mazdēlam saslimšanas iespēja ar hemofīliju ir 50 %, jo no meitas (savas mātes) viņš var mantot gan X hromosomu ar dominanto normālas asiņu sarecēšanas alēli, gan X hromosomu ar recesīvo hemofīlijas alēli.
14. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela. Kādā gadījumā pastāv teorētiska iespēja, ka šajā ģimenē piedzims ar hemofīliju slima mazmeita?
Ja viņu meitas vīram būs hemofīlija.
Ja dēla sieva būs hemofīlijas nesēja.
Ja ģimenē būs vismaz 10 bērni.
Ja dēls būs hemofīlijas nesējs.
15. Ķirbji ar genotipu AA BB; Aa BB; Aa Bb; Aa Bb ir dzeltenā krāsā, bet ar genotipu aa BB; aa Bb; AAbb; Aabb – baltā krāsā. Kurš apgalvojums ir pareizs? (skat. shēmu par gēnu mijiedarbību)
Nepilnīga dominēšana.
Epistāze.
Polimērija.
Modificēšana.
Pamatojums: Tā ir dominantā epistāze, jo viena gēna dominatā alēle nomāc otra gēnu pāra izpausmi neatkarīgi no tā vai tā ir homozigota vai heterozigota.
16. Vīrietim ar 44 autosomām un XXY dzimumhromosomām ir Klainfeltera sindroms. Kā sauc šādu mutāciju?
Gēnu mutācija.
Genoma mutācija.
Hromosomu mutācija.
Recesīva mutācija.
Pamatojums: Tā ir genoma mutācija, jo ir mainīts hromosomu skaits genomā.
17. Ko nav iespējams aprēķināt pēc Hārdija – Veinberga atklātā populāciju ģenētikas likuma, ja pārējie nepieciešamie lielumi ir zināmi?
Homozigoto īpatņu daudzumu populācijā.
Dominantās alēles sastopamības biežumu.
Mutāciju biežumu.
Recesīvās alēles sastopamības biežumu.
Pamatojums: Mutāciju gadījumā Hārdija – Veinberga likums nav spēkā.