3.4. Vielu transports

Daudzšūnu organismos ir izveidojušās dažādas sistēmas, kas nodrošina vielu transportu. Augos transportu nodrošina vadaudi. Pa trahejām un/vai traheīdām plūst ūdens ar minerālvielām. Trahejas ir garas caurulītes, ko veido nedzīvas šūnas, starp kurām izzuduši šūnapvalki. Traheīdas ir garas nedzīvas šūnas, kuru šūnapvalki vietām ir uzbiezināti.



Augu vadaudi
(animācija)

Sietstobri un pavadītājšūnas vada organiskās vielas, kuras radušās fotosintēzes procesā. Sietstobri ir 150 - 300 μm garas dzīvas šūnas, starp kurām atrodas sietplātnes.

Ūdenim un minerālvielām uz augšu liek pacelties sakņu spiediens un transpirācijas sūcējspēks, bet organisko vielu pārvietošanos pa sietstobriem nodrošina aktīvais transports, bet enerģiju tam (ATP) piegādā pavadītājšūnas.

Dzīvniekiem vielu transportu nodrošina asinsrites sistēma un limfātiskā sistēma.

Asinsrites sistēma var būt vaļēja vai slēgta. Vaļēja asinsrites sistēma ir posmkājiem un lielākai daļai gliemju. Hemolimfa (Hemolimfa ir asiņu un starpšūnu šķidruma maisījums) plūst gan pa asinsvadiem, gan brīvi izplūst ķermeņa dobumā. Slēgta asinsrites sistēma ir visiem mugurkaulniekiem, sliekām un astoņkājiem. Tajā asinis plūst tikai pa asinsvadiem, kuri iedalās artērijās, vēnās un kapilāros. Pa artērijām asinis aizplūst no sirds, to sienas ir samērā biezas un ļoti izturīgas. Pa vēnām asinis plūst uz sirdi, to sienas ir plānākas. Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, to sieniņas veidotas no vienas šūnu kārtas, un tajos notiek barības vielu un gāzu maiņa.









 

Centrālais asinsrites orgāns ir sirds, asiņu plūsmu asinsvados nodrošina sirds kambaru radītais asinsspiediens. Artērijās tas ir lielāks, bet vēnās zemāks. Tāpēc vēnās asinsriti nodrošina pusmēness vārstuļi un skeleta muskuļu saraušanās.