1.1. Vielas uzbūve, molekulu siltumkustība

Vielas sastāv no ļoti sīkām daļiņām  – atomiem, molekulām. Piemēram, dzelzs stienis sastāv no dzelzs atomiem, bet gaisā esošais skābeklis – no skābekļa molekulām, kuras veido divi atomi. Viens no pirmajiem apliecinājumiem tam, ka vielas sastāv no sīkām daļiņām, bija zinātnieka R. Brauna novērotā parādība (šķidrumā vai gāzē iejauktu sīku vielas daļiņu nepārtraukta, haotiska kustība, piemēram, ūdenī iejauktu ziedputekšņu kustība), kuru tagad sauc par Brauna kustību. Šī kustība notiek neierobežoti ilgi un haotiski. Paaugstinoties temperatūrai, vielas daļiņu kustības intensitāte pieaug, un tādēļ šo kustību nosauca par siltumkustību. Vielas atomi vai molekulas vienmēr atrodas haotiskā siltumkustībā.

Vēl viens pārliecinošs vielas atomu vai molekulu pastāvēšanas pierādījums ir vielas difūzija jeb vielu sajaukšanās. Difūzija notiek jebkurā vielas stāvoklī. Visstraujāk tā norisinās gāzēs, lēnāk šķidrumos un ļoti lēni cietās vielās.

Teoriju, kas izskaidro procesus, pamatojoties uz priekšstatu, ka viela sastāv no atomiem un molekulām, kas nepārtraukti haotiski kustas, sauc par molekulāri kinētisko teoriju (MKT). Šī teorija pamatojas uz trīs pieņēmumiem:

1) Jebkura viela sastāv no sīkām daļiņām – molekulām vai atomiem.
2) Vielas daļiņas atrodas nepārtrauktā haotiskā kustībā (siltumkustībā).
3) Starp vielas daļiņām vienlaikus darbojas savstarpējās pievilkšanas un atgrūšanas spēki (tie ir elektromagnētiskās mijiedarbības spēki).