Saule

 

http://www.noaanews.noaa.gov/stories2005/images/sun-soho011905-1919z.jpg

Saule ir zvaigzne. Tā ir Saules sistēmas centrālais un lielākais ķermenis. Tajā koncentrēti 99,9 % Saules sistēmas masas. Planētas un pārējie debess ķermeņi veido atlikušo vienu tūkstošdaļu masas.

Saules enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā un atbrīvojas milzīgs enerģijas daudzums. Gāzes spiediens cenšas Sauli izplest, taču Saule saglabā līdzsvaru, jo gravitācijas spēki, savukārt cenšas Sauli saspiest. Saule izstaro galvenokārt gaismu, siltumu un ultravioleto starojumu, nedaudz arī radioviļņus, rentgenstarojumu un gamma starojumu.

Merkurs

 

http://antwrp.gsfc.nasa.gov/apod/image/0111/mercury_mariner10.jpg

Merkurs – mazākā Saules sistēmas planēta. Saulei tuvākā planēta.

Merkuram praktiski nav atmosfēras, kas dienā uzkrāto siltumu nakts laikā pasargātu no aizplūšanas kosmiskajā telpā. Dienā planētas virsma sasilst līdz + 430 °C, bet naktī atdziest līdz – 180 °C.

Venēra

http://starryskies.com/solar_system/venus/Tvenus01.gif

Venēra – karstākā planēta Saules sistēmā. Temperatūra uz tās virsmas sasniedz + 470 °C.

Venēras blīvā atmosfēra sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda, bet Venēras mākoņi - no sērskābes pilieniņiem. Blīvā atmosfēra rada augstu atmosfēras spiedienu. Uz Venēras virsmas spiediens ir tikpat liels, cik uz Zemes okeānā 900 m dziļumā. Venēra ir Zemei tuvākā planēta. Tā var pietuvoties Zemei līdz 39 milj. kilometru attālumam.

Zeme

http://www.solarviews.com/browse/earth/earthafr.jpg

Zeme – vienīgā no Saules sistēmas planētām, uz kuras ir daudz ūdens. Tas klāj vairāk kā 2/3 Zemes virsmas.

Zemei ir vidēji blīva un samērā caurspīdīga atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no slāpekļa un skābekļa. Zeme ir unikāla planēta ar to, ka uz tās pastāv dzīvība. Vidējā temperatūra uz Zemeslodes ir + 22 °C. Zemei ir viens dabiskais pavadonis – Mēness.

Marss

http://antwrp.gsfc.nasa.gov/apod/image/0107/mars_hst_big.jpg

Marss – Zemei līdzīgākā planēta.

Marsam ir caurspīdīga, retināta atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir tāds, kāds ir uz Zemes 40 km augstumā. Planētas polus klāj polu cepures, kas sastāv no ledus un sasaluša oglekļa dioksīda. Vidējā temperatūra uz Marsa ir – 60 °C. Uz Marsa atrodas lielākais zināmais kalns Saules sistēmā – Olimps (augstums 26 km, pakājes diametrs 600 km).

Jupiters

http://www.astronomija.co.yu/suncsist/planete/
planetestalevski/foto/jupiter.jpg

Jupiters – Saules sistēmas lielākā planēta. Jupitera tilpumā varētu ievietot 1000 Zemeslodes.

Jupiteram ir bieza un blīva atmosfēra. Jupiteram nav cietas virsmas. Šī milzu planēta pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīga zvaigznēm. Tā sastāv galvenokārt no hēlija un ūdeņraža. Jupiteram ir plāns un caurspīdīgs gredzens. Temperatūra uz Jupitera mākoņu segas līmenī ir –130 °C. Viens no Jupitera pavadoņiem – Ganimēds ir vislielākais pavadonis Saules sistēmā. Tas ir lielāks par Merkuru.

Saturns

http://pds.jpl.nasa.gov/planets/images/full/saturn/2moons.jpg

Otra lielākā Saules sistēmas planēta. Citu planētu vidū izceļ izteiktais gredzens.

Pēc fizikālajām īpašībām Saturns ir līdzīgs Jupiteram. Temperatūra mākoņu segas augšējā līmenī ir –175 °C. Saturna gredzens sastāv no tūkstošiem atsevišķu gredzentiņu, kas izkārtoti vairākās joslās. Tos veido dažāda lieluma ledus gabali. Gredzens ir ļoti plats (pa to varētu ripināt četras blakus noliktas zemeslodes), bet ļoti plāns. Saturna pavadonis Titāns ir vienīgais pavadonis Saules sistēmā, kam ir blīva atmosfēra.

Urāns

http://www.sterrenkids.nl/e107_images/newspost_images/uranus.jpg

Urānam ir neparasti izvietota rotācijas ass – tā ir gandrīz horizontāla, tāpēc planēta it kā „veļas” pa orbītu.

Urāna mākoņu sega ir zilganzaļā krāsā, jo tās sastāvā ir metāns. Temperatūra mākoņu līmenī ir –210 °C.

Neptūns

http://pds.jpl.nasa.gov/planets/images/full/neptune/fullnep.jpg

Neptūns – tālākā no Saules sistēmas planētām.

Neptūns pēc fizikālajām īpašībām ir visai līdzīgs Urānam. Temperatūra mākoņu segas līmenī ir –215 °C. Viens no Neptūna pavadoņiem – Tritons riņķo ap planētu pretēji tās rotācijas virzienam.