6.4.3. Galaktikas

Galaktikas – gigantiskas zvaigžņu sistēmas.

Ja būtu iespējams paskatīties uz mūsu Galaktiku no malas, tā izskatītos kā plāns disks ar biezāku centrālo sablīvējumu.

Piena Ceļa galaktika ir spirālveida galaktika, kuras diametrs ir 100 tūkstoši gaismas gadu jeb 30 tūkstoši parseku. Saules sistēma kopā ar Sauli atrodas Galaktikas nomalē 10 kiloparseku attālumā no centra t.s. Oriona spirālzarā. Visas ar neapbruņotu aci redzamās zvaigznes pieder šim spirālzaram.

Galaktikā ietilpst ne vien zvaigznes, bet arī veselas zvaigžņu kopas. Zvaigžņu kopas ir vaļējas un lodveida.

Telpa starp zvaigznēm nav pilnīgi tukša. To aizpilda ļoti retināta gāzu un putekļu vide. Visvairāk tajā ir ūdeņraža, hēlija atomu un pavisam nedaudz skābekļa, oglekļa, neona, sēra, argona, silīcija un dzelzs atomu. Kosmiskajā telpā atklāti ne tikai atomi, bet arī dažādas molekulas.

Galaktikas atrodas tālu cita no citas. Zemei tuvākā galaktika – Andromedas miglājs atrodas 2,3 miljonu gaismas gadu attālumā. Atsevišķas galaktikas Visumā ir sastopamas reti. Lielākā daļa galaktiku veido galaktiku grupas un galaktiku kopas. Mūsu Galaktika ietilpst galaktiku grupā, ko sauc par Lokālo grupu.

Visuma struktūru dažādos attālumos no Saules var redzēt internetā resursā: http://www.atlasoftheuniverse.com/"

 

Lokālā Galaktiku grupa
http://www.atlasoftheuniverse.com/localgr.html

Ar mūsdienu teleskopiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz gaismas gadu attālumam. Jāņem vērā, ka līdz ar to mēs varam redzēt to, kāds izskatījās Visums pirms 10 mljrd. gadu. 1929. gadā amerikāņu astrofiziķis E.Habls, pētot tālo galaktiku spektrus, atklāja, ka galaktikas attālinās cita no citas. Galaktiku savstarpējās attālināšanās ātrums:

v = HD, kur

D – attālums līdz galaktikai;

H – Habla konstante (H = 75 ).