3.3. Kodolreakcijas

Radioaktīvā starojuma rašanās ir saistīta ar nestabilo atomu kodolu pārveidošanos par citiem atomu kodoliem jeb nestabilo izotopu sabrukšanu. Tam ir vairāki veidi, no kuriem nozīmīgākie – α, β, γ starojums.

Radioaktīvā starojuma veidi

3.tabula

Starojums	α stari	β stari	γ stari
Starojuma veida raksturojums	Hēlija atomu kodolu plūsma	Elektronu plūsma	Elektromagnētiskie viļņi
Vienas daļiņas masa, u	4	1/1840	Niecīgi maza
Vienas daļiņas lādiņš	+2	-1	Lādiņa nav
Pārvietošanās elektriskajā laukā	Uz negatīvo elektrodu	Uz pozitīvo elektrodu	Izmaiņas nenovēro
Apzīmējums	vai α
Aptuvens daļiņas ātrums	6% no gaismas ātruma	94% no gaismas ātruma	Gaismas ātrums
Caurspiešanās spēja (animācija)	Gaisā daži centimetri. Starojumu aiztur papīra lapa	Gaisā daži metri. Starojumu aiztur alumīnija folija	Starojumu aiztur biezi svina slāņi vai vairākus metrus bieza betona siena.

Par kodolreakcijām sauc atomu kodolu pārvēršanos par citu elementu atomu kodoliem. Kodolreakcijas norisinās gan dabā, gan tiek izraisītas mākslīgi. Dabiskās kodolreakcijas piemērs ir kodols, kurš izstaro α daļiņu. Reakcijas rezultātā samazinās kodola lādiņš par 2 vienībām un daļiņas masa par 4 vienībām.

Rādija atoma kodoli pārvēršas parradonu un hēliju (jeb α daļiņu). Rādijs → Radons + α (animācija) Ievērojot masas un enerģijas nezūdamības likumu, kodolreakciju vienādojumus pieraksta šādi:

Mākslīgās radioaktivitātes piemērs ir urāna-235 dalīšanās, ko ierosina neitroni, kas iekļūst urāna kodolā:

(animācija)