4.4. Polimēru atklāšanas vēsture

Gads Atklājums
1839.g. Novērota stirola polimerizācija
1843.g. Dabiskā kaučuka vulkanizācija
1844.g. Iegūts linolejs
1864.g. Kristians Šonbeins apstrādā papīru ar slāpekļskābi un iegūst celulozes nitrātu
1896.g. Aleksandrs Pārks no celulozes nitrāta, augu eļļām un kampara pagatavo pirmo plastmasu pārkezīnu
1880.g. Džons Hjats patentē celuloīdu, kas ir pārkezīna uzlabojums
1897.g. Laboratorijā iegūti akrilāti. Tas attiecas uz organisko stiklu
1897.g. Iegūts kazeīna-formaldehīda polimērs
1898.g. Pirmoreiz iegūts urīnvielas-formaldehīda polimērs
1905.g. Šnitzenbergs iegūst acetilcelulozi
1907.g. Leo Bakelands patentē bakelītu. Pagatavots no fenola un formaldehīda, tas bija pirmais pilnīgi sintētiskais polimērs
1911.g. Iegūts celofāns
1912.g. Iegūts polivinilhlorīds
1915.g. Iegūts dimetilbutadiēna kaučuks
1918.g. Patentēti urīnvielas-formaldehīda sveķi
1921.g. Izveidota pirmā plastmasu inžekcijas presforma
1922.g. Šteidingers pierāda, ka dabiskais kaučuks sastāv no izoprēna elementārposmiem
1924.g. Iegūts polivinilspirts
1927.g. Laboratorijā iegūts organiskais stikls
1928.g. „Du Pont” – izveido „superpoliamīdu”, kura nosaukums šobrīd ir neilons
1930.g. Pirmoreiz iegūti neoprēns (polihloroprēns), polivinilacetāls un poliizobutilēns
1932.g. „ICI” izstrādā polietilēnu
1933.g. Rojs Plunkets atklāj teflonu – politetrafluoretilēnu
1936.g. „ICI” sāk rūpniecisku organiskā stikla ražošanu
1937.g. Iegūts poliuretāns
1939.g. Sākta polietilēna rūpnieciska ražošana
1939.g. Labāku īpašību dēļ urīnvielas-formaldehīda sveķus sāk aizvietot ar melamīna-formaldehīda sveķiem
1940.g. Pirmoreiz iegūti poliesteri
1942.g. Iegūtas polivinilidēnhlorīda šķiedras
1943.g. Sākta silikonu rūpnieciska ražošana
1950.g. Iegūts orlons (poliakrilonitrils)
1956.g. Uzsākta rūpnieciska polikarbonātu ražošana
1960.g. Pirmoreiz iegūst poliacetālu
1965.g. Iegūst polifenilēnoksīdu
1965.g. Pagatavots polisulfons
1969.g. Izstrādāts polibutilēntereftalāts
1977.g. Ievieš bezalkoholisko dzērienu pudeles no polietilēntereftalāta