1.1. Nevienādība, nevienādības atrisinājums

Ja divas izteiksmes, kas satur mainīgo, savieno ar nevienādības zīmi, iegūst nevienādību ar mainīgo. Atkarībā no nevienādības zīmes ir šāda veida nevienādības: f(x) > g(x), f(x) < g(x), f(x) ≥ g(x), f(x) ≤ g(x), kur f(x) un g(x)  ir mainīgā izteiksmes. Piemērs.

 ;   ir nevienādības ar vienu mainīgo.

Viens no nevienādības  atrisinājumiem ir x = -3, jo ievietojot mainīgā x vietā skaitli iegūst patiesu skaitlisku nevienādību  jeb
8 > -12.

Ja, ievietojot mainīgā vietā kādu skaitli, iegūst patiesu skaitlisku nevienādību, tad šis skaitlis der par nevienādības atrisinājumu. Atrisināt nevienādību nozīmē atrast visu nevienādības atrisinājumu kopu un pamatot, ka citu atrisinājumu nav. Risinot nevienādības, kas satur mainīgo, jāņem vērā definīcijas apgabals.

Par nevienādības definīcijas apgabalu sauc visas mainīgā vērtības, ar kurām ir jēga nevienādības abām pusēm. Piemēram, nevienādības definīcijas apgabals ir intervāls , jo izteiksme   ar mainīgā vērtību x = - 1 nav definēta.