A
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Absolūtais biežums
Absolūtais biežums – skaitlis, kas rāda, cik reizes konkrētā pazīme (vidējā naudas summa) sastopama starp pētījuma vai eksperimenta rezultātiem.
Algebriska izteiksme
Ja matemātiskā izteiksmē bez skaitļiem un darbības zīmēm ir arī mainīgie, kas apzīmēti ar burtiem, tad to sauc par algebrisku izteiksmi.
Amplitūda
Amplitūda (R) ir starpība starp kopas lielāko un mazāko vērtību.
Apotēma
Regulāras piramīdas sānu skaldnes augstumu, kas novilkts no piramīdas virsotnes, sauc par apotēmu.
Aprakstošā statistika
Aprakstošā statistika izmanto informāciju par visiem kopas elementiem, lai aprēķinātu dažādus kopu
raksturojošus parametrus vai attēlotu informāciju par kopas elementiem
grafiski.
aritmētiskais vidējais, moda, mediāna, standartnovirze
poligons, histogramma
Aritmētiskā progresija
Virkni, kurā katru nākamo locekli iegūst iepriekšējam pieskaitot vienu un to pašu skaitli, sauc par aritmētisko progresiju. Šo skaitli sauc par aritmētiskās progresijas diferenci un apzīmē ar d.
Tātad, a2 = a1 + d, a3 = a2 + d, a4 = a3 + d,..., an = an−1 + d.
Aritmētiskās progresijas vispārīgā locekļa aprēķināšanas formula
ir an = a1 +(n − 1)∙ d
Aritmētiskās progresijas pirmo n locekļu summas aprēķināšanas formula
Aritmētiskais vidējais
Aritmētiskais vidējais
– vidējā visu kopas elementu skaitliskā vērtība.
Augoša funkcija
Funkcija ir augoša visām argumenta vērtībām no intervāla ja katrām divām argumenta vērtībām ir spēkā nevienādība .
Augoša virkne
Ja virknes katrs loceklis ir lielāks nekā iepriekšējais, t.i., ja jebkuram n ir spēkā nevienādība an+1 > an, tad virkni sauc par augošu virkni.