3.2. Ķīmiskās saites

Jonu saites veidošanās.

4.att. Jonu saites veidošanās.

Tikai ļoti reti atomi eksistē izolēti, tiem ir tieksme savienoties ar citiem atomiem. Tas notiek tāpēc, ka enerģētiski visizdevīgākais stāvoklis atomiem ir 8 elektroni ārējā enerģijas līmenī. Tiecoties uz šo enerģētiski izdevīgāko stāvokli, atomi pievieno vai atdod elektronus, veidojot kopīgus elektronu pārus jeb ķīmisko saiti. Tās visos gadījumos nenotiek vienādi, jo atomiem ir dažāda spēja piesaistīt sev elektronus. Šo īpašību sauc par elektronegativitāti.

Ir dažādas ķīmiskās saites — jonu saite, polārā un nepolārā kovalentā saite. Atkarībā no divu konkrētu atomu elektronegativitātes atšķirībām, var notikt pilnīga elektrona pāreja no viena atoma pie otra (jonu saite) vai abiem atomiem kopīga elektronu pāra izveidošanās (kovalentā saite). Elektronu pāris var vienlīdz piederēt abiem atomiem (nepolārā kovalentā saite), vai tas var būt vairāk pavirzīts uz tā atoma pusi, kuram ir lielāka elektronegativitāte (polārā kovalentā saite).

Savstarpēja iedarbība ir ne tikai starp atomiem, bet arī starp polārajām molekulām. Šādu  mijiedarbību saiti sauc par ūdeņraža saiti. Tādējādi ķīmiskā saite satur kopā atomus un molekulas, un rezultātā veidojas cietas, šķidras vai gāzveida vielas.

Jonu saite var veidot cietvielas, piemēram, sāls kristālrežģi.

5.att. Jonu saite var veidot cietvielas, piemēram, sāls kristālrežģi