5.2. Etanola ražošana

Visvecākā spirta iegūšanas metode ir tā iegūšana no vīna, to pārtvaicējot.

Vīnā spirts rodas, rūgstot cukurvielām. Vēlāk rūgšanas procesu izmantoja spirta iegūšanai rūpniecībā no cieti saturošiem produktiem. Pēc šīs metodes kartupeļu vai labības graudu cieti vispirms pārvērš cukurā (glikozē), kuru pēc tam ar raugu pārraudzē spirtā. Rūgšana beidzas, kad etanola saturs sasniedz aptuveni 11%, jo lielāka etanola daudzuma klātbūtnē rauga sēnes nevar darboties. Iegūto etanola un ūdens maisījumu destilē. Ražojot spirtu pēc šīs metodes, jāpatērē daudz uzturā izmantojamu produktu. Tagad plaši attīstīta etilspirta ražošana no koksnes. Koksni (celulozi) tāpat kā cieti vispirms pārvērš cukurā (glikozē), no kura rūgšanas procesā iegūst spirtu.

Visracionālākā spirta ieguves metode ir sintētiskā metode – etēna katalītiskā hidratēšana ar ūdens tvaiku.

Lai reakcija notiktu pietiekami ātri, izejvielas jākarsē. Reakcijas katalizators ir H3PO4, kas nogulsnēta uz cieta pamata. Optimālos apstākļos (temperatūra 280—300ºC un spiediens 70—80 atm), vienreiz izplūstot caur kontaktaparātu, aptuveni 5% etēna pārvēršas etilspirtā. Spirts jāizdala no reakcijas produktiem un neizreaģējušais etēns no jauna jāievada kontaktaparātā. Siltums, kas aizplūst kopā ar reakcijas produktiem, jāizmanto uz kontaktaparātu plūstošā etēna sakarsēšanai.