2.2.4. Homotētija
Homotētiju nosaka divi parametri – homotētijas centrs un homotētijas koeficients. Homotētijas centrs ir punkts; homotētijas koeficients ir skaitlis, kas atšķiras no nulles.
										
Pieņemsim, ka plaknē fiksēts punkts O un izvēlēts no nulles atšķirīgs skaitlis 
    k.
        Definīcija
    
 Homotētijā ar centru O un koeficientu k patvaļīgs punkts A
        attēlojas par tādu punktu A’, ka 
            Piezīme: vārdu salikuma „homotētija ar centru O un koeficientu
            k” vietā var lietot īsāku frāzi „homotētija (O;k)”.
        
Piemēri
            
        
            | 1. Ja MN ir ΔABC viduslīnija, tad homotētijā (B;2) M attēlojas par A, bet N – par C.
                Savukārt homotētijā  A attēlojas par 
                M, bet C – par N . |  | 
            
    
        
            | 2. Ja ABCD – paralelograms ar diagonāļu krustpunktu O,
                tad homotētijā (O; -1) A attēlojas par C, C
                – par A, B – par D, D – par B. |  | 
    
    
        
            | 3. Ja ABCD – trapece ar sānu malu pagarinājumu krustpunktu
                S un diagonāļu krustpunktu O, tad ΔSBC ~ ΔSAD
                (līdzības pazīme ll); tāpēc šo atbilstošo malu attiecības ir vienādas, t.i.,  . Varam apzīmēt šo attiecību kopējo vērtību ar k; tad homotētijā (S;
                k) punkts A attēlojas par B, bet punkts D –
                par C. Līdzīgi pierāda, ka homotētijā  punkts B attēlojas par D, bet C – par A. Pirmajā
                homotētijā S, bet otrajā O paliek uz vietas. |  | 
    
    
        
            | 4. Atceramies, ka trijstūra mediānas krustojas vienā punktā un dalās šajā punktā attiecībā 2 : 1, skaitot no virsotnes. Tāpēc, ja ABC
                – trijstūris ar mediānu krustpunktu M, bet malu AB, BC,
                CA viduspunkti ir attiecīgi C1,A1,B1, tad homotētijā (M; -2) punkts A1 attēlojas par A,
                punkts B1 – par
                B, punkts C1
                – par C. |  | 
    
        5. Acīmredzot, homotētija ar koeficientu 1 attēlo katru punktu pašu par sevi (vai, kā vēl pieņemts teikt, atstāj uz vietas), bet homotētija (O;
        -1) ir tas pats, kas pagrieziens(O; 180°)  jeb centrālā simetrija.
    
Ja dots homotētijas centrs O un koeficients k ( k 0)
            , tad patvaļīga punkta A attēlu homotētijā (O; k) var konstruēt sekojoši:
0)
            , tad patvaļīga punkta A attēlu homotētijā (O; k) var konstruēt sekojoši:
a)	ja A sakrīt ar O, tad A attēls ir tas pats O,
b)	ja A nesakrīt ar O, tad
 
1)	novelkam taisni OA;
2)	ja k > 0, tad uz stara OA atliekam tādu punktu A’,
    ka OA’ =
     · OA ,
    · OA ,
3)	ja k < 0, tad tādu punktu A’ atliekam uz staram OA
    pretējā stara.