5.3. Keramika

Keramiku veidi
Termins keramika vēl nesenā pagātnē tika lietots vienīgi attiecībā uz priekšmetiem, kas tika izgatavoti, apdedzinot materiālus, ko iegūst no zemes. Arheologi ir atraduši pierādījumus šāda veida keramikas izgatavošanai jau pirms 24000 gadu. Vislabāk zināmā keramika ir māla trauki, stikls, ķieģeļi, porcelāns un cements. Keramika ir gan dabiskie materiāli, gan arī sarežģītas uzbūves ķīmiskie savienojumi, kas sintezēti mākslīgi.
Keramiku īpašības
Keramikas galvenās īpašības ir: cietība, liela  mehāniskā izturība, liela elektriskā pretestība un termiskā izturība. Sava ķīmiskā inertuma dēļ tā ir noturīga pret skābju, skābekļa un citu vielu postošo iedarbību. Tomēr dažām keramiskām vielām nepiemīt visas minētās īpašības. Dažas mākslīgi izveidotās keramikas ir supravadītāji. Keramikas īpašības nav atkarīgas tikai no ķīmiskajiem elementiem, kas ir to sastāvā, bet arī no tā, kādu struktūru tie veido. Oglekļa atomi var izkārtoties dažādās struktūrās.

Mehāniskā izturība – materiāla spēja pretoties ārēju faktoru izraisītai sagrūšanai Supravadītāji - materiāli, kuriem zemā temperatūrā pilnībā izzūd elektriskā pretestība.