5.4. Polimēri

Dabiskās šķiedras, piemēram, zīds, vilna, koksne, ir dabiskie polimēri. Taču kopš 19. gs. beigām rūpnieciski ražo daudzveidīgus sintētiskos polimērus, ko ikdienā bieži saucam par plastmasām. Tās tiek sintezētas polimerizācijas procesā. Daudzu polimēru nosaukumi bieži ir salikteņi, kas satur vārdu „poli”, kas nozīmē daudz. Garās molekulas piešķir polimēriem to sevišķās īpašības: tie ir labi elektroizolācijas materiāli, tiem piemīt elastība un stiprība. Polimēri var būt gan cietais, gan lokanais, tie ir izturīgi pret ķīmisko vielu iedarbību. Dabā polimēri noārdās ļoti ilgā laika posmā – vairākos gadsimtos. Vides saglabāšanai un izejvielu ekonomijas nolūkā jāveic izlietoto polimēru otrreizējā pārstrāde.

Polimēru veidi un īpašības.
Dažu polimēru īpašības un izmantošana

1.tabula

Polimērs
(monomēra summārā formula)
Īpašības Ko izgatavo?
Polielilēns
(CH2 = CH2)
Termoplastisks, ciets, elastīgs, elektroizolējošs,ķīmiski izturīgs Plēves, loksnes, santehnikas caurules, pudeles
Polipropilēns
(CH3CH =CH2)
Termoplastisks, laba mehāniskā stiprība, nodilumizturība, elektroizolators Izmanto kā hidroizolācijas materiālu celtniecībā, mašīnu detaļu, cauruļu ražošanai
Polistirols
(CH2=CH-C6H5)
Termoplastisks, labs elektroizolators Sadzīves priekšmetu, taras ražošanai. Polistirolā var ievadīt gaisa burbulīšus, tā izveidojot polistirola putuplastu – vieglu iesaiņojuma materiālu, kurš ir labs siltumizolators. Llieto konteineros, kuros uzglabā karstus vai aukstus pārtikas produktus.
Polivinilhlorīds
(CH2 =CHCl)
Mehāniski izturīgs, elektroizolējošs Elektrisko vadu izolācija, piepūšamās rotaļlietas, caurules, grīdas segumi, mākslīgā āda
Polimerizācija ir process, kurā atsevišķās molekulas (monomēri), pievienojas cita citai.