P

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Pakāpes funkcija

Par pakāpes funkciju sauc funkciju, kas izsakāma ar formulu y = xa, kur aR.

Pakāpju īpašības

Paralēlskaldnis

Par paralēlskaldni sauc prizmu, kuras visas skaldnes ir paralelogrami.

Pāra funkcija

Funkciju f(x) sauc par pāra funkciju, ja katram x no tās definīcijas apgabala ir spēkā vienādība f(x) = f(−x). Pāra funkcijas grafiks ir simetrisks pret Oy asi.

Periodiska funkcija

Funkciju f(x) sauc par periodisku funkciju, ja eksistē tāds skaitlis T 0, T > 0, ka ar katru argumenta x vērtību ir spēkā vienādība f(x + T) = f(x). Pēc absolūtās vērtības mazāko no šiem skaitļiem T sauc par funkcijas periodu.

Permutācija

Par permutāciju sauc kopas visu elementu sakārtojumu jeb permutācija ir variācija no n elementiem pa n elementiem.

Perpendikuls pret plakni

Taisnes nogriezni, kas novilkts perpendikulāri no punkta līdz plaknei, sauc par perpendikulu pret šo plakni.

Piramīda

Par piramīdu sauc daudzskaldni, kura viena skaldne ir n-stūris, bet pārējās skaldnes ir trijstūri ar kopīgu virsotni. Piramīdas augstums

Piramīdas augstums

Piramīdas augstums ir perpendikuls, kas vilkts no piramīdas virsotnes pret pamata plakni.

Poligons

Poligons ir lauzta līnija, kas koordinātu plaknē savieno punktus, kuru abscisa ir pazīmes vērtība, bet ordināta šīs vērtības biežums.

Pretējais notikums

Par notikuma A pretējo notikumu sauc notikumu, kurš realizējas tikai tad, ja notikums A nerealizējas. To apzīmē ar .

Prizma

Par prizmu sauc daudzskaldni, kura divas skaldnes ir vienādi n-stūri, kas atrodas paralēlās plaknēs, bet pārējās n skaldnes ir paralelogrami.

Prizmas augstums

Prizmas augstums ir perpendikuls, kas novilkts no viena pamata kāda punkta pret otra pamata plakni.

Prizmas diagonālšķēlums

Šķēlumu, kas novilkts caur prizmas diagonāli un sānu šķautni, sauc par prizmas diagonālšķēlumu.