Skolu muzeji: Vieta un loma Latvijas muzeju sistēmā

Aktualitāte, prioritātes un problēmjautājumi

Viens no Latvijas skolu muzeju attīstības un izaugsmes kvantitatīvajiem rādītājiem mūsdienās ir skolu muzeju tīkla izveidošanās. Skolas vēsture ir viens no vēstures pētniecības veidiem - mikrovēsture, kur pētniecības objekts ir neliela apjoma, tomēr vienlaicīgi precīzi definēts un ļoti konkrēts, piesātināts ar notikumiem, kas ir svarīgi ne tikai skolai, bet arī tās tuvākajai apkārtnei (ciemam, pagastam, pilsētai, pilsētas rajonam utt.). Ir pārliecība, ka pētniecības objekta lielumam šajā gadījumā nebūt nav noteicošā nozīme. Kā ūdens pilē, arī skolas vēsturē (muzeja ekspozīcijā, izstādē, publikācijā) atspoguļojas valsts politiskā un sociāli ekonomiskā vēsture. Mūsu pieredze rāda, ka attiecībā uz skolu vēstures pētniecību šai pieejai ir milzīgs potenciāls, jo spēj padarīt vēstures stāstu cilvēciski tuvāku, emocionālāku un saprotamāku, t.sk., un jo īpaši jaunajai paaudzei. Tieši šajā kontekstā ir jāuzsver, ka skola nav nodalāma ne no politiskās telpas, ne idejiskajiem un ideoloģiskajiem strāvojumiem valstī, ne vērtību sistēmas sabiedrībā, pat ne sociālās un tautsaimnieciskās attīstības modeļiem. Rezultātā būtu jāparādās stāstam, vēstījumam (naratīvam), ko veido muzeja ekspozīcija, gida veidotā ekskursija, skolas muzeja pedagoga (vēstures un sociālo zinātņu skolotāja) stāsts un publikācijas.

Diemžēl pieredze rāda, ka ar vienkāršotu (svinīgās uzrunas, līdz pēdējam sīkumam noslīpēti pasākumi skolā un ārpus tās valsts svētku un piemiņas dienu laikā, pat pozitīvu emociju piesātinātajiem svētku koncertiem skolas aktu zālē) pieeju tam, ko mēs pamatoti saucam par patriotisko un pilsonisko audzināšanu šo problēmu atrisināt neizdosies. Vēsturnieku un šajā gadījumā skolas muzeja pedagoga misija ir neapstāties patiesības meklējumos, jo tikai tā var padarīt mūs par patiesi brīviem un radošiem cilvēkiem, t.i., atbrīvotiem no aizspriedumiem, apšaubāma rakstura mītiem un pat kaitīgiem ieradumiem. Un te nu skola ar savu ikdienas rutīnu (mācību un audzināšanas process) un savu unikālo vēstures stāstu muzejā var būt viens no svarīgākajiem elementiem. Ja valsts muzeji mums dod kopējo ainu, tad skolu muzeji – detaļas, kas var būt ļoti svarīgas un atmiņā paliekošas, veidojot ciešo personīgo saikni ar valstī notikušo un notiekošo,  tātad vēsturisko un valstisko apziņu veidojošas.  Notiekošais skolā bija un ir savdabīgs Latvijas vēstures atspulgs, jo kopā ar valsti, tās pilsoņiem un nāciju izieti visi iespējamie un neiespējamie vēstures līkloči. Varam droši teikt, ka pa šiem gadiem ir izveidojusies Latvijas skolu vēstures historiogrāfija. Uzsvērsim vēlreiz, mūs interesējošo detaļu noskaidrošana nebūtu iespējama, ja skolām nebūtu sava muzeja, kas var pretendēt arī uz savdabīgu skolas vēstures arhīva statusu. Balstoties gan uz muzeju krājumu, gan arhīva materiāliem, preses publikācijām ir sarakstīti un publicēti ievērojams skaits pētījumu par skolu vēsturi.

Misija, funkcijas, mērķis un uzdevumi

Skolu muzejs ir ar mācību un audzināšanas darbu saistīta un sabiedrībai pieejama institūcija, kas vāc, saglabā, pēta, popularizē un eksponē skolu un tās vidi raksturojošas materiālās liecības pētnieciskos, izglītojošos un izklaides nolūkos. Muzeja mērķis ir atspoguļot izglītības iestādes izglītības vēsturi, izaugsmi un sasniegumus mācību, audzināšanas darbā un ārpusskolas aktivitātēs. Muzeja pamatuzdevumi: vākt krājumu, faktu materiālu, lietišķos priekšmetus un dokumentus par izglītības iestādes vēsturi; Organizēt pētniecisko darbu savas izglītības iestādes vēsturē. Mērķtiecīgi veikt metodiski izglītojošo darbu un sadarbību ar sabiedrību tradīciju saglabāšanā un identitātes uzturēšanā.

Skolas muzeja funkcijas saistās materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana; muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība; sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus, piemēram vāc kolekcijas un veido izstādes.  Skolu muzeji pilda mācību - audzināšanas darba metodiskā centra funkciju.

Latvijas skolu muzejos glabājas ievērojams kultūrvēsturisks mantojums, taču ekspozīcijās un izstādēs pieejama pavisam neliela daļa no muzeju krājuma. Katram skolu muzejam ir dota iespēja digitalizēt sava krājuma foto materiālus un dokumentus.  Tas atvieglotu informācijas pieejamību par tiem Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā. Rezultātā  ikviens interesents varēs atrast informāciju par jebkura muzeja krājumā esošajiem eksponātiem, jo interneta laikmetā  kopkatalogs ir pieejams jebkuram cilvēkam jebkurā vietā un laikā.

Skolu muzejs parasti sāka savu darbību saskaņā ar mācību iestādes direktora parakstītu muzeja nolikumu. Savā darbībā arī skolu muzeji ievēro Latvijas Republikas likumus, t.sk.,  LR Muzeja likumu un Likumu par nacionālo krājumu, attiecīgās pašvaldības dokumentus, kā arī izglītības iestādes darbību reglamentējošos dokumentus.  Sadarboties ar valsts muzejiem, izglītības darba iestādēm. izmantot darbā skolu muzeju biedrības rekomendācijas. Muzeja inventārs ietilpst izglītības iestādes budžetā.  Muzeja krājums ir izglītības iestādes īpašums. Muzejam var būt sava emblēma, atribūti, savs simbolisks spiedogs.

Latvijas skolu muzejiem saistošie LR likumdošanas akti

Muzeju likums

7. pants. Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas un misija

(1) Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.

(2) Muzeja pamatfunkcijas ir šādas:

1. muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana;
2. muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēte;
3. sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.

(3) Muzeja pamatfunkcijas tiek īstenotas atbilstoši muzeja misijai — muzeja darbības vispārīgajam mērķim, kas ietver muzeja nepieciešamības pamatojumu un informāciju par muzeja profilu jeb muzeja specializāciju, ko nosaka muzeja krājuma saistība ar noteiktu zinātņu nozari vai darbības sfēru, kā arī muzeja darbības aptverto laika posmu, teritoriju un mērķauditoriju.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

Komentāri (Kultūras ministrija)

Muzeju likuma 7. pants "Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas un misija", kurš manā izpratnē ir šī likuma kodols, grozījumu procesā tika papildināts ar jaunu – ļoti nozīmīgu – daļu. Tā ir trešā daļa, kas nosaka muzeja pamatfunkciju īstenošanu atbilstoši muzeja misijai. Lai arī misijas jēdziens Latvijas muzeju praksē nav jauns, tā iekļaušana normatīvajā aktā ir ļoti nozīmīgs solis, kas piešķir juridisku slodzi prasībai definēt institūcijas vispārīgo mērķi, iezīmēt tās specializāciju, noteikt hronoloģiskās un teritoriālās robežas, kā arī muzeja mērķauditoriju. Citiem vārdiem, tā ir prasība muzejam domāt par savu identitāti un pozicionēt to sabiedrībai.