Šī gada 13.decembrī 18:30 Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas aktu zālē norisināsies ikgadējā Ziemassvētku masku balle.

RVVĢ vidusskolēniem balle ir par brīvu. Ja vēlies līdzi ņemt kādu draugu, kas nemācās RVVĢ, tad par to ir jāpaziņo, ziedojot 3 euro skolas atbalsta fondam norādot viņu vārdu, uzvārdu.

Pasākumā uzstāsies grupas - “Embark”, “Nikotīņi” un “The Tu’n’es”

Gaidīsim ballē!

RVVĢ Skolēnu pašpārvalde

Sekojot tradīcijai, ik pārgadus skolēnu pašpārvalde gada nogalē organizē balsojumu par skolotājiem dažādās kategorijās ar mērķi pateikt paldies saviem skolotājiem, kas iedrošina, atbalsta un virza uz augstākiem sasniegumiem. Lūk, 2019.gada nominācijas un laureāti:

• Akadēmiskākais skolotājs: Māris Zvaigzne
• Motivējošākais skolotājs: Francisco Nunez 
• Pacietīgākais skolotājs: Gunita Reinvalde
• Šarmantākais skolotājs: Daniel Gonzalez
• Centīgākais skolotājs: Indra Keiša
• Skolotājs ar labāko humora izjūtu: Jānis Haļzovs
• Erudītākais skolotājs: Jānis Puriņš
• Speciālā skolēnu atzinība - Artūrs Ansons
• Alberta balva 2019 - Arnita Meinerte

Vairāk »

Projekta „Skolas soma” ietvaros trešdien, 27. novembrī, mūsu skolas 8.-12. klašu skolēniem kinoteātrī „Splendid Palace” bija lieliska iespēja noskatīties D. Dreiberga filmu ‘’Dvēseļu putenis’’. Pēc filmas seansa notika tikšanās ar filmas radošo komandu: filmas producenti Ingu Praņevsku, aktieru atlases režisori Gunitu Grošu, mākslinieci Santu Sanduli un masu skatu koordinatori Māru Siliņu. Filma balstīta uz Aleksandra Grīna 1935. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Tās darbība norisinās Pirmā pasaules kara laikā un stāsta latviešu strēlniekiem. Tās noskatīšanās bija kā ļoti reālistiska, interesanta un aizraujoša vēstures stunda, lai izprastu pārmaiņas Latvijā Pirmā pasaules kara laikā, ka latvieši bija spiesti cīnīties arī citu valstu interesēs, ka jaunie zēni paši vēlējās aizstāvēt savu valsti un viņiem tas bija pagodinājums, ka mūsu valsts neatkarība tika iegūta tautas augstās pašapziņas un patriotisma dēļ. "Dvēseļu putenis" lika aizdomāties par to, kas bija jāizcieš latviešu strēlniekiem šajā pašā laikā pirms simt gadiem. Daudzi no jauniešiem, kas atradās zālē, bija tikpat veci vai pat vecāki par zēniem, kuriem bija jāpiedalās karā, tāpēc filma noteikti rosināja salīdzināt mūsdienu cilvēku, īpaši jauniešu, ikdienas problēmas un rūpes ar tā laika cilvēku problēmām, aizdomāties par dzīves vērtībām un novērtēt mums dāvāto privilēģiju-dzīvot pašiem savā brīvā valstī.

E. R. Ozoliņa 10.a klase

22.novembra pēcpusdienā projekta “Skolas soma” ietvaros  10.a klase devās iepazīt mākslas pasaules burvību uz divām izstādēm- “Gaismas metafizika”(I. Aivazovska gleznas ar jūras tematiku) un “19.gs. marīnas”- mākslas muzejā “Rīgas Birža”.

Apskatījām  gan Ivana Aivazovska gleznas, kurās galvenais tēls bija jūra, gan  arī 19.gs. dažādu  Rietumeiropas skolu, t.sk. Vācijas, Holandes, Francijas, Norvēģijas un Itālijas, mākslinieku gleznotās jūras ainavas.

  Marīna apzīmē ainavu glezniecības žanru, kur tiek attēlota jūra visdažādākajās šīs ūdens stihijas izpausmēs. Tā nebija parasta, bezjēdzīga blandīšanās pa muzeju, tā bija viena izglītojoša stunda gides pavadībā. Mēs uz šo izstādi   gājām ar interesi, jo literatūras stundās lasījām izcilā Ernesta Hemingveja darbu “Sirmgalvis un jūra” un   varējām atrast to gleznu, kura visspilgtāk asociējās ar kādu epizodi no daiļdarba. Bija interesanti meklēt! Katram bija sava jūras ainava!

 Gide mums pastāstīja par Ivana Aivazovska glezniecības metodēm, īpatnībām, akcentējot to, ka  I.Aivazovskis nebija cilvēks, kas iesākto nepabeigs, ja viņš bija sācis gleznot, tad  arī pabeidza, ilgi pie viena darba "nesēdēja". Šis arī ir iemesls, kāpēc sava mūža laikā Ivans Aivazovskis ir uzgleznojis  apmēram 6000 gleznu, taču tas nenozīmē, ka tās ir nekvalitatīvas vai pavirši uzgleznotas, tieši pretēji- ņemot vērā to, ka pareizi uzgleznot ūdeni var tikai īsti meistari, Aivazovska darbiem tas piešķir apslēpto vērtību. Viņa marīnām katrai ir raksturīga sava noskaņa, vienā gleznā ir attēlots kluss, rāms vakars un tikpat mierīgs ūdens, taču citā- postoša, vētraina jūra, kas spētu aprīt...

Abu izstāžu  apmeklējums bija noderīgs, steigas pilnajā ikdienā cilvēki koncentrējas uz dažādām ar politiku, mācībām vai darbu saistītām tēmām, taču šīs izstādes atgādina un rosina padomāt arī  par dvēseles miera atrašanu, par skaistumu jūrā,  mieru, harmoniju, gaismu…

  L. Lielkalne 10.a klase  

29. novembrī  12.c klase izmantoja iespēju “Latvijas skolas somas” ietvaros doties uz Ojāra Vācieša muzeju, kas ierīkots dzejnieka memoriālajā dzīvoklī. Dzīvoklis atrodas blakus Māras dīķim jeb Māras ezeram, kā to dēvējis pats Vācietis. Tikām sagaidīti mājas pagalmā un, līstot pēdējam novembra lietum, iepazīstināti ar O. Vācieša romantisko pusi – viņš savulaik uzdāvinājis dzīvesbiedrei Ludmilai Azarovai divas lielas akmeņu kaudzes, jo daba abiem bijusi īpaši tuva. Ieejot iekštelpās, nosalušos degunus sasildīja patīkams krāsns siltums (dzīvoklis tik silts esot bijis arī toreiz). Visi ļoti ieinteresēti klausījās gida stāstos par to, kā dzejnieks šeit iekārtojies, kā bieži vien zvanījis draugiem un lasījis savu dzeju, un kā veicis vairāku kilometru garas pastaigas līdz Vecrīgai, Mežaparkam un pat tālāk. Atmiņā paliekoša bija dzejnieka darbistaba – viscaur pārpildīta ar grāmatām (ne tikai dzeja un romāni, bet arī daudz enciklopēdiju), plauktā stāvēja tik slavenā melnā berete, uz rakstāmgalda daudz zīmuļu un flomāsteru, jo zīmēšana bija viens no izcilā dzejnieka hobijiem. Cits Vācieša vaļasprieks, putnu vērošana, ir iemūžināts mazās pierakstu lapiņās galda atvilktnē, kurā atradās arī pierakstu burtnīcas ar darbiem, kas jāizdara. Centāmies salasīt mākslinieciski steidzīgo rokrakstu. Tālāk devāmies uz telpu, kurā glabājas dzejnieka fotogrāfijas, vēstules, dzejas pilnās burtnīcas un pildspalva, ar kuru pierakstīta visa daiļrade. Mācību ekskursijas noslēgumā apsēdāmies mājīgā istabā, lai klausītos ierakstus, kā pats dzejnieks lasa savu dzeju. Ļoti nozīmīgi, ka ir šādi ieraksti un video – tas bija aizkustinoši gan mums, gan skolotājai.

Elva Paula Martinsone, 12.c