Jaunumi

Arī šogad mūsu skolā norisinājās ikgadējā un gaidītā basketbola spēle "Skolēni pret absolventiem"! 🔥

Spēle bija aizraujoša līdz pat pēdējām sekundēm. Pēc pirmās ceturtdaļas vadībā ar 20:17 bija absolventi, bet puslaikā rezultāts jau 43:29. Trešajā ceturtdaļā skolēni spēja pietuvoties, tomēr absolventi saglabāja vadību – 63:56.

Ceturtajā ceturtdaļā cīņa kļuva vēl sīvāka, un spēles izskaņa bija patiesi nervus kutinoša. 💪🏀 Beigu sirēnai skanot, rezultāts uz tablo – 88:85 absolventu labā!

Absolventu komandu pārstāvēja: E.Vecums; M.Osis; M.Zupiņš; J.J.Ivdris; V.Petrāns; M.Vasariņš; R.Zālītis un R.Polis.

Skolēnu komandu pārstāvēja: L.Dauksts; R.Pokrovskis; V.Ločmelis-Šnīders; H.Ozoliņš; G.Kārkliņš; I.Šervašidze; G.Spēlmanis un E.M.Galviņš

 

Paldies abām komandām par lielisko spēli, emocijām un cīņas sparu! ❤️Tiekamies nākamgad, lai šo skaisto tradīciju turpinātu! 🏆

Diena vēsturē: Par un ap 1921.gada 19.septembri

Ja mēs ielūkojamies Latvijas preses slejās pirmdienā 1921. gada 19. septembrī ("Valdības Vēstnesis", "Jaunākās Ziņas", "Brīvā Zeme", "Sociāldemokrāts", "Rigasche Rundschau", "Сегодня"), kā centrālā tēma un aktualitāte bija jaunās Latvijas valsts pāreja no pēckara haosa uz stingri demokrātisku, tiesisku kārtību un uz tirgus ekonomiskas principiem balstītu tautsaimniecību.

Presē plaši tika apspriestas Satversmes sapulces sēdes. 19. septembra numuros analizēja nedēļas nogales politiskās diskusijas par topošo Latvijas pamatlikumu. 1921. gada 20. septembrī, Satversmes sapulce sanāca uz savas IV sesijas 1. sēdi, lai uzsāktu topošās Satversmes teksta izskatīšanu. Debates bija ārkārtīgi karstas, jo sadūrās divas fundamentāli atšķirīgas vīzijas par to, kādai jāizskatās Latvijas valsts iekārtai. Savukārt saimniecisko ziņu sadaļā galvenais akcents bija Latvijas rubļa kursa stabilizācija un dzīves dārdzības jautājumi.

Septembra pirmā puse pagāja izšķirošu diplomātisko notikumu zīmē pirms Latvijas uzņemšanas Tautu Savienībā (kas notika 1921. gada 22. septembrī). Rīgā kā jaunajā reģionālajā centrā aktīvi darbojās ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības. Valdība Zigfrīda Annas Meierovica vadībā mērķtiecīgi kārtoja tiesiskos un saimnieciskos jautājumus, lai stabilizētu valsts iekšpolitiku un integrētos Rietumu tiesiskajā telpā pēc uzvaras Neatkarības karā. Izglītības nozarē 1921. gada septembris tiek vērtēts kā vēsturisks pagrieziena punkts, jo pilnvērtīgi nostiprinājās jaunā, progresīvā skolu sistēma, kas balstījās uz 1919. gadā pieņemtajiem likumiem, lēmumiem un rīkojumiem.

1921. / 1922.mācību gads

Latvijas Republikas Izglītības ministrijas lēmumu un rīkojumu teksti:
Lēmums Nr. A. 2210. 1921. g. 2. septembrī.
Saskaņā ar likumu par Latvijas izglītības iestādēm tiek atvērtas sekošas valdības subsidejāmas skolas, kuras bauda valsts skolu tiesības: 1. Pārdaugavas vidusskola Rīgā, skaitot no 1921. g. 1. septembra. 2. Balvu komercskola, Ludzas apriņķī, skaitot no 1921. g. 1. septembra. 3. Jelgavas apriņķa vidusskola Zaļeniekos, skaitot no 1921. g. 15. augusta. 4. Subates pilsētas vidusskola, skaitot no 1921. g. 1. septembra. 5. Aizputes apriņķa vidusskola, skaitot no 1921. g. 1. augusta, Izglītības ministrs A. Dauge. Skolu departamenta direktors L. Ausējs. Arodu un vidusskolu nodaļas vadītājs G. Odiņš. (1921.09.06 Valdības Vēstnesis)

Pirmais dokuments, kas apliecina, ka Pēteris Ļūļaks (1880 – 1970) ir sācis darbu kā Valsts Pārdaugavas vidusskolas vadītājs.
Rezolūcija Nr. 2899. 1921. g. 2. septernbrī
leceļu Olava komercskolas priekšnieka palīgu Pēteri Ļuļaku par valsts Pārdaugavas vidus skolas pagaidu priekšnieku, skaitot no 1921. g. 1. septembra, atsvabinot viņu taī pašā laikā no viņa agrāko pienākumu izpildīšanas. Izglītības ministrs A. Dauge. skolu departamenta direktors L. Ausējs. (1921.09.06 Valdības Vēstnesis)

Pirmajā attēlā redzama Rīgas skolu arhitekta Reinholds Šmēlings (1840–1917) projektētais skolas nams Zeļļu iela 4. Otrajā attēlā - skats uz Dārtas (tagadējā E.Smiļģa iela) ielu 20.gadsimta sākumā. LNB "Zudusī Latvija"

1922. / 1923.mācību gads

Vecākā fotogrāfija no RVVĢ muzeja krājuma - vidusskolnieces 1923.gada februārī.

1923. / 1924.mācību gads

Vecākā fotogrāfija ar Pēteri Ļūļaku kā Rīgas 2.Valsts vidusskolas direktoru pirms pirmā izlaiduma 1924.gada vasarā.

Vidusskolnieces Aleksandras Niku 1923.gada un 1925.gada Skolnieka biļetes (apliecības).

1925. / 1926.mācību gads

Pirmais mēģinājums nofotografēt skolas audzēkņu un pedagogu kolektīvu no augšas 1925.gada rudenī.

No 13. līdz 22. jūlijam 12.CS skolniece Aiva Rabāce kopā ar Rīgas 1.Valsts ģimnāzijas audzēkni pārstāvēja Latviju Starptautiskajā vācu valodas olimpiādē Manheimā, kurā piedalījās 114 jaunieši no 66 pasaules valstīm.

Aiva ir gandarīta par šo iespēju un iegūto pieredzi:

"Gandrīz katru dienu piedalījāmies dažādās darbnīcās, kas mūs sagatavoja olimpiādes konkursam. Tajās pievērsāmies tādām jomām kā grafiskais dizains, radošā rakstīšana, improvizācija un prezentēšanas prasmes.

Olimpiādes centrālā tēma bija "Fusiopolis" – simboliska vieta, kurā satiekas dažādas kultūras, tautas un tradīcijas, un kopīgas izaugsmes ideja, tādēļ grafiskā dizaina darbnīcā diskutējām par vērtībām un kvalitātēm, kas būtu nepieciešamas mūsu iztēlotajā nākotnes pasaulē. Apkopojot un attīstot savas idejas, strādājām nelielās grupās un ar programmas Adobe Illustrator palīdzību veidojām logotipus un plakātus. Savukārt radošās rakstīšanas, improvizācijas un prezentēšanas darbnīcas norisinājās dienu pirms konkursa. Tās palīdzēja attīstīt spēju skaidri un argumentēti formulēt savas domas, kā arī brīvi, droši un pārliecinoši uzstāties uz skatuves.

Olimpiādes programmu papildināja dažādi izglītojoši un izklaidējoši pasākumi. Manheimas Universitātē un Manheimas Universitātes Medicīnas centrā guvām ieskatu Vācijas vadošo augstākās izglītības iestāžu infrastruktūrā, studiju vidē un nākotnes izglītības iespējās. Mēs apmeklējām arī koncertu Trommelpalast un viesojāmies Zirkus Paletti. Brīvajā laikā devāmies pastaigā pa gleznaino pilsētas parku Luisenpark, bet pēc olimpiādes noslēguma izmantojām iespēju iepazīt arī skaisto un vēsturisko pilsētu Heidelbergu.

Lai arī neviena no mums abām latvietēm neieguva medaļu, Manheimā pavadītās vienpadsmit dienas sniedza iespēju praktiski lietot vācu valodu starptautiskā vidē un kopā ar citu kultūru pārstāvjiem īstenot radošus projektus, iepazīstot dažādus viedokļus un domāšanas veidus. Īpaši draudzīgas attiecības izveidojās ar kaimiņiem lietuviešiem - Urtė un Ernestas, kā arī meiteni Mia no Serbijas un zēnu Román no Gvatemalas, ar kuru man bija iespēja praktizēt arī spāņu valodu.

Starptautiskā vācu valodas olimpiāde man kļuva par vērtīgu pieredzi, kas ļāva iepazīt cilvēkus no dažādām pasaules malām un iegūt neaizmirstamus iespaidus, paplašināja manu redzesloku un sniedza izaugsmes iespējas."